Saules izraisīti apdegumi un karstuma ietekme uz augiem.

Pavasarī, palielinoties saules intensitātei, pieaug risks, ka jutīgākiem kultūraugiem var veidoties lapu apdegumi. Gaisma, tāpat kā temperatūra, ir viens no svarīgākajiem augšanas faktoriem, tā ir fotosintēzes pamats. Viscaurspīdīgākais siltumnīcu materiāls ir stikls. Labā saules gaismas caurlaidība augiem ir īpaši svarīga agros pavasaros un vēlos rudeņos, bet intensīvāki saules stari var nodarīt kaitējumu gan puķu, gan dārzeņu dēstiem. Lai izvairītos no pārkaršanas, saulainajos mēnešos stikla siltumnīcas ēno, uzklājot ēnošanas tīklu vai kaļķojot stiklojumu.

Katru vasaru mēdz būt īsāki vai garāki karstuma periodi, kad augi siltumnīcās burtiski nīkst karstuma dēļ. Jo mazāka siltumnīca, jo mazāks gaisa apjoms ir tajā, jo sliktāk augi panes karstumu.

Lai palīdzētu augiem un tos atdzesētu, parasti cenšas tos vairāk laistīt.

Ūdens augā pilda trīs funkcijas: transportē minerālvielas no saknēm uz lapām un augļiem; nodrošina fotosintēzi (cukuru ražošanu no ūdens un ogļskābās gāzes gaismas ietekmē), iztvaikojot ūdens palīdz atdzesēt auga daļas (karstā laikā lielāko daļu ūdens augs izmanto, lai atvēsinātos).

Tomēr karstā laikā bieži gadās, ka arī laistīšana daudz nelīdz. Ūdens iztvaiko galvenokārt caur lapu atvārsnītēm. Arī ūdens tvaiki no gaisa nonāk lapā caur atvārsnītēm un tiek izmantoti fotosintēzei. Dienā abi šie procesi norisinās vienlaicīgi, bet naktī augs tikai elpo, tātad ūdens iztvaiko no lapām. Ja gaisa mitrums ir ļoti zems, atvārsnītes veras ciet, lai saglabātu to ūdens daudzumu, kas augā jau ir. Tā kā atvārsnītes augā darbojas kā sūknis, to aizvēršanās būtībā pārtrauc ūdens piegādi no saknēm uz lapām. Mitrums paliek sakņu zonā, bet lapas tā trūkuma dēļ lēnām vīst – sākumā no malām, vēlāk pilnībā. Tā kā naktī siltumnīcā gaisa mitrums ir augstāks nekā dienā, lapas atžirgst, bet uz to malām bieži paliek iedega – atmirušu šūnu kārta. Vēlāk uz šīm iedegām uzmetas sekundārās infekcijas, tostarp pelēkā puve. Iztvaikojot ūdeni caur lapām, augi atvēsina ne vien paši sevi, bet arī apkārtējo gaisu (īpaši to gaisa telpu, kas atrodas starp lapām). Dienas vidū mēdz būt brīži, kad siltumnīcā gaiss ir par dažiem grādiem vēsāks nekā ārā. Šis efekts raksturīgs tikai lielajām siltumnīcām, kur lielāks gaisa tilpums un attiecīgi arī temperatūras inerce.

Siltumnīcu vēdināšana.

Karstā laikā, kad gaisa temperatūra ārā pārsniedz +30 °C, noteikti vēdinām siltumnīcu. Gaiss tajā top vēl sausāks un augi vēl vairāk cieš no karstuma. Caurvējš sniedz vēsumu mums pašiem (sviedriem iztvaikojot, āda kļūst vēsāka), bet padara gaisu vēl sausāku. Labu gribēdami, mēs vēl vairāk nomokām augus. Atvārsnītes parasti atrodas augu lapas apakšpusē, tieši tāpēc, piemēram, tomātu lapas karstumā ritinās uz augšu – tās cenšas nepalaist garām nevienu ūdens molekulu, kas varētu būt gaisā.

Efektīvākais, ko šādos apstākļos var darīt, ir censties pazemināt gaisa temperatūru un palielināt gaisa mitrumu. Daudziem augiem: puķu dēstiem, tomātiem un gurķiem maksimālā gaisa temperatūra, ko tie spēj paciest, ir +28…+30 °C. Ja temperatūra uzkāpj virs +30 °C, tad daudzi procesi augos kļūst gausāki vai apstājas pavisam. Ziedi, ziedpumpuri un augļu aizmetņi nobirst, ziedputekšņi nedīgst.

Siltumnīcu ēnošana.

Ārzemēs pašās modernākajās siltumnīcās gaisu atdzesē mākslīgi, izmantojot vairākus paņēmienus, ēnošanas ekrānus, gaisa kondicionierus u.c. metodes. Latvijā gan profesionālās, gan amatieru siltumnīcās to varam darīt ar pieticīgākiem līdzekļiem. Visefektīvākā ir jumta balsināšana ar krītu vai speciāliem līdzekļiem kas paredzēti siltumnīcu jumtu krāsošanai. Jumts jānokrāso balts. Tas nekas, ka siltumnīcas iekšā šķitīs par tumšu, vasarā gaismas vienalga pietiek. Cits veiksmīgs risinājums – pakarināt siltumnīcā ēnošanas ekrānus, piemēram, agrotīkla strēmeles. Nevajag veidot otru jumtu vai griestus! Dubultais segums vēl vairāk var palielināt temperatūru siltumnīcā. Starp agrotīkla gabaliem jābūt gana platām spraugām, lai netraucētu gaisa apmaiņu. Ekrāna uzdevums – mest ēnu uz augu galotnēm.

Kad augi jānoēno?

• Ja gaismas līmenis siltumnīcā ir par augstu, agri pavasarī augiem var veidoties apdegšanas risks, piemēram, begoniju, leduspuķu, ciklamenu u.c. jutīgāku kultūru stādiem. Paralēli paaugstinātai gaismas intensitātei var rasties problēmas augos ar ūdens transportēšanu, tādējādi neuzņemot vajadzīgo Ca un B daudzumu, kas nepieciešams auga attīstībai.
• Ja gaisa temperatūra siltumnīcā ir par augstu, rodas stīdzēšanas un apdegšanas riski.
• Ja gaisa mitrums siltumnīcā ir par zemu, augi izžūst ātrāk. Šādos apstākļos novērojama pastiprināta ziedpumpuru nobiršana.
• Ja paredzēta karsta diena, ēnošana jāuzsāk savlaicīgi nesagaidot karstāko dienas brīdi.
• Puķu sējeņus, kas tikko sadīguši vai jaunstādus, ieteicams saulainā laikā pāris dienas apsegt ar agrotīklu, lai tie labāk adaptētos. Ja augi tiek pareizi mēsloti, apdegšanas riski ir krietni mazāki.

Gaisa mitrināšana siltumnīcā

Vislabāk augus laistīt no rīta, lai liekais mitrums dienas laikā izžūst. Naktī augi mitrumu neizmanto, ūdens no augsnes virsējās kārtas iztvaiko un mitrina gaisu siltumnīcā, tā veicinot slimību izplatību. No rīta laistīti augi dienas karstāko brīdi sagaida jau ar zināmu ūdens rezervi un labāk to pacieš.

Saules staru ietekmē ūdens pilieni mēdz apdedzināt lapu virsmu, tādēļ vēlams, lai tie būtu pēc iespējas sīkāki un ātrāk nožūtu.

Palielināt gaisa mitrumu var, arī laistot tikai celiņus, nevis dobes. Sakņu zonas pārlaistīšana karstā laikā ir bīstama, augi jau cieš no stresa, bet purvs zem kājām samazina saknēm pieejamā skābekļa daudzumu – tās slīkst un smok. Tas vēl vairāk veicina auga vīšanu.